Braucu atkal, kā parasti - nekur.
Un rīt arī došos turpat - nekur,
tikai pretējā virzienā,
domu tālumā.
Re kā, mīkstais trolejbuss,
Nav nekāds dzeltenais Ikaruss.
Domas pufīgas rosās,
Uz turieni - Nekurieni pošas...
Vai kāds mani gaida?
Dzirdu čukstus:
"Gaidu, gaiDU, GAIDU!" -
klausos Apziņas sirdspukstus... |