Metro caur nakti spēlēdamies,
aizmirst par pieturām un sliedēm –
šķērso zvaigžņu horizontus,
sasmērē savu svina uzvalku,
kad uz mākoņu trepēm sprāgst
tuksnešu bumbas.
Kāpj iekšā Šerlohs Holmss.
Uz panākumu ēnām
pil tumsas pieskārieni
un lūpās
mēmi trokšņi. |