 (www.feini.lv) |
| Inese Liberte : Miķelītim |
| Tavas acis mani pavadīs mūžīgi, Un dvēsele sekos pa pēdām. Man gribējās tevi nosargāt No visām nelaimēm un bēdām. Tavs skatiens man lika salūzt Un piecelties atkal no jauna. Tavs siltums man likās mīļi Un glāstoši siltumu sajust. Es neesmu eņģelis debesīs, Un nava man varas tādas – Noticēt neiespējamam Un radīt brīnumus kādus. Es tavu ķepiņu sajutu, Un piedod man – mīļais un jaukais, Ka no divām iespējām Man nācās vēlēties ļauno. Tik zinu, ka Dievam ir grūti Nolemt ikviena vietā. No izvēles – nāve vai ciešanas, Es izlēmu tavā vietā. Mīļo sirsniņ, tu piedod, Es esmu tikai cilvēks. Jel piedod, ka nevaru nosargāt To, kas man, iespējams, pieder. Mīļais mans, labais, ardievas. Es ļoti, tik ļoti mīlu, Ka domāju eņģeļi sagaidīs Un aizvietos manu mīlu. Jaukais, mans vienīgais Miķelis. Esi man līdzās ik dienas. Un palīdzi nosargāt sajūtu, Ka esam mēs vienoti vienmēr. In memoriam… 2005. gada 23. septembris, 12:30 |
| (25.09.2005) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |