 (www.feini.lv) |
| Darel : Flamingo |
| Alise bija brīnumzemē. Bet es? Kas šī ir par zemi, nu, protams - uz pasaules, ja vēlaties pat kontinentu un valsti varu nosaukt, bet nē... Tas neder, ne viss ir tik vienkārši kā izskatās, ne tā kā māca skolā. Brīnumzemē kārtis staigā un flamingo sarunājas, šeit tā nav. Varbūt sapņu zemē slīdam? Sapņojam jau ne tikai miegā. Kad zvaigznes krīt un dziest, tad sapņojam. Sapņojam kad pavasara vētrā šķērsojam vēl nepārietus tiltus, sapņojam mierīgajos svētdienas vakaros, kad pieēsts pilns vēders, sapņojam kad ejam uz veikalu, uz tualeti, uz balli, uz... strādājot un atpūšoties, priecājoties un raustoties agonijā – jā, mēs to vien darām, kā sapņojam! Pateiksi, ka nē? Padomā, ko to pēdējo darīji pirms lasīji šo murgu? Mēs sapņojam gan nākotnē, gan pagātnē, ja iepriekšējie sapņi ir plika sevis mānīšana, tad nākotnes sapņi ir mērķi... Sapņi piepildās! Jā, tā ir! Ui, aizsapņojos... Tik daudz sapņojam, ka pat drusciņa laika neatliek kaut viena mērķa piepildīšanai... Bet kāds sapnis taču piepildās - tātad brīnums! Bet flamingo tik un tā nerunā... Par maz to brīnumu, varbūt... Pilnīgs absurds – kaut kāds marasms, citi teiktu: ‘’murgs’’. Ak, jā, varbūt murgu zemē? Pārsvarā jau murgi ir par pagātni, nu, nē pagātnē nudien mēs nedzīvojam. Tad jau arī kāds atradīsies, kas ar augsti paceltu degunu apgalvos: ‘’Es dzīvoju nākotnē!’’. He, bet ko tad viņš te dara ar savu noskrandušo rokas portfeli un burkānu stādiem ausīs? Mēs dzīvojam šodienai, nevis vakardienai, vai rītdienai – tieši šodienai, mirklim. Tad kāpēc tik daudz sapņojam? Sapņojam taču tikai par rītdienu vai vakardienu... Un atkal ir nonākts sākumā... Hmmm, ar ko mēs īsti sākām? Laikam jau spogulī nepaskatījos, kad par flamingo teicu... Atliek tikai sagaidīt ‘’Alisi’’ vēlreiz... |
| (07.10.2005) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |