 (www.feini.lv) |
| Aivis Grasmanis - Domātājs : Savādnieks |
| Dzīve ir kā viens liels joks, bet Tu tajā pārpratuma pēc... Tev šķiet, ka esi kā liela kļūda un kļūdas pēc apmaldījies te. Savos spriedumos pinies, gar balsinātu sienu trinies, atstādams pēdas melnas; Tam, kas gadsimtiem celts un uz kājām stādīts, ar vieglu prātu pieliec punktu treknu... Pietiek bakstīt un brūcēs sāli kaisīt! Pieļautās senču kļūdas jau sen aizmirstas, kārtējie paaudžu parādi dzēsti. Jauna pasaule un jauna doma jau labu laiku pār pasauli valda; viss jauns tāpat kā nauda... Vari kļūdīties, tiešā tēmējumā garām šaut, atlikušo droši kā bankā, depozītā kraut. Strādājot kļūdīties, rakstot burtus reizēm vietām jauc, te iespēju tiešām daudz. Spied „cancel” vai „back” un kārtējo reizi atpakaļ uz ceļa esi... Redzi nu, nenotika nekas ļauns! Tas vairs nav nekas jauns, agrāk visu, kas šķita glauns publiski rādīt bija kauns. Pavisam citas morāles vērtības, kas reizēm sagādā zināmas neērtības; Ētikas normas nākušas vietā, tad nu, proti, pienācīgi tās likt lietā! Ko tu darītu, ja būtu manā vietā? Izskatītos pareizi un stāvētu klusu, labāk mazāk, nekā par daudz... Ierāvis galvu savā žaketē, šlipsei galu grauz Visam piekrīti un māj ar galvu, vecā, labā miera labad paraksti visu, ko vien priekšā liek. Sīkajā drukā daudz neiedziļinies, ar cerību ej gulēt, gan atkal rīt būs labi... Tev šķiet, ka esi pārāk pakļāvīgs likumam un uz sabiedrību paļāvīgs! Piekrītu, vari būt nedaudz naivs, taču ne absolūti stulbs. Ja domā savādāk, tad ir o.k. Tava taisnība – mana taisnība taisnība mums abiem ir viena, tikai pa savam... Kārtība diemžēl ir tāda, kādu vēlas vairums no mums Nespēsi izjaukt viens pats veselu tradīciju lērumu, uzspiežot ko jaunu un progresīvu. Ne ar agresīvu taktiku panāksi sev labvēlīgu lēmumu, vispirms izguli savu dzērumu, tad parunāsim pavisam citādi. Ar diplomātiju un cilvēcisku attieksmi tiksi daudz tālāk un nepaliksi viens pat brīžos bezcerīgākajos... Padomā par vārdiem, kas cilvēku stiprāku dara un augstāk ceļ. Tu kāpsi pa goda kāpnēm uz augšu, ar atklātību sev ceļu bruģēsi... Tas tiešām liek aizdomāties vairāk, skatīties daudz tālāk par horizontu un ieraudzīt noslēpto. Nebūsim naivi, jo neatradīsi nevienu, kurš atnāks un noliks zvaigznes pie kājām... |
| (13.10.2005) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |