 (www.feini.lv) |
| Aivis Grasmanis - Domātājs : Domu ilustrācija |
| Es dzīvoju, jūtu un vēroju, savas izjūtas lieku uz papīra... Tāpēc man somā vienmēr ir divas lietas – balts papīrs un rakstāmais zils vai melns, kam reizēm nav nozīme liela... Sāku ar baltu papīra lapu, kad pamosties, papīra lapa raiba ar ķeburiem; Ko darīt, ja rokraksts tāds, ne visai izdevies? Piekrītu, reizēm tas sagādā nelielas grūtības, burtoju tekstu un salasu ar grūtībām rakstīto. Tas nemaina kvalitāti un izteikto domu; Savā izpratnē un uz papīra lapas fiksēju savas emocijas, mirkļa iespaidus, nav nozīmes vai balti, vai melni šie mirkļi, negatīvas vai pozitīvas šīs emocijas. Katrā tekstā, pat rindiņā ielieku daļiņu sevis, izjūtas no sirds... Vērot cilvēkus un viņu tikumus, kas savukārt atkal ir mans netikums. Mani uztrauc kāds fakts, vienkārši notikums, tad pavisam nejauši man galvā vārdi un panti rīmējas, nostājas savās vietās, roka to visu pieraksta, lai nepazūd Kāds mēdz teikt, lasot kā naglai uz galvas, mans teksts dzēlīgs, darbojošās personas neizlēmīgas. Ar noslieci uz negatīvismu un veselīgu kritiku, Ja nometīsi maizes šķēli uz ielas, par spīti sabiedrībā pieņemtajām normām, es noteikti to pacelšu un atdošu klīstošam sunim, aizrādīšu, ja nesapratīsi šo mājienu, tad, lūk, kārtējais teksts gatavs. Tā ilustrēju savu domu, izsakos visiem saprotamā valodā, kaut reizēm runājam dažādās mēlēs. |
| (13.10.2005) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |