 (www.feini.lv) |
| Valters Bergs : Tādu pietiek |
| Bija viens puika, kurš vienmēr tika apcelts un izņirgāts, jo viņš bija savādāks un uzvedās savādāk kā citi. Viņš nekur nejutās labi. Jā, atzīstu, viņš bija jefiņš no kruto viedokļa, joki bija tādi pajēli, izskats pēc āksta bieži vien, jo puisēnam kaut kā gribējās izcelties, bet toreiz viņš vēl nesaprata, ar ko var izcelties un kā vajag dzīvot. Cieta viņš ilgi, jo mūžīgi tika apspiests. Vienīgais miers viņam bija mājās, kur neviens viņu neaizskāra, jo ne tikai skolā, bet arī rajonā viņš tika apcelts. Ar vietējiem krieviņiem. Mēģināja kauties, aizstāvēties, bet viņu daudz. Iestājās puisēns tehnikumā un atkal aplauzās. Pamazām sāka ierauties sevī. Nejauši tīnim ienāca prātā palasīt ko no psiholoģijas, a moš palīdzēs. Aizgāja uz bibliotēku un paņēma vienu it kā psiholoģijas grāmateli. Nelasiet Karnegi grāmatas, ja nu tikai priekš darba attiecībām! Tās grauj personību. Labi, ka šis sīcis pēc tam uz reiz izlasīja "Antikarnegi", lūk tā bija grāmata, kas ievirzīja daudz maz pareizās sliedēs. Viņš sāka attīstīt sevī personību, nevis pūļa pelēko cilvēciņu. Viņs sāka censties nekopēt apkārtējās autoritātes, bet gan būt pats ES. Puika daudz lasīja, un pagāja kādi gadi 3, līdz viņš sajuta kādu rezultātu. Viņš pamanīja, ka daudzi cilvēki viņu respektē, ciena viņa viedokli, viņš sajuta, ka paliek interesants citiem. Protams ne visiem! ;) Viņš salasījās daudz gudru filosofijas, ētikas u.c tematu grāmatas, viņam jau bija izveidojies savs viedoklis par visu. Tagad viņu interesē viss. Viņš ir mainījies, viņš ir jautrs, pat laikam patīkams,viņš izklaidējas pa klubiem, ar draugiem, ballītes, skuķi, katra nedēļas nogale tiek pavadīta jautrā sabiedrībā ar iedzeršanu, lai cik tas arī kaitīgi nebūtu! Ir viņam viens mīnuss, viņš šausmīgi cenšas pieturēties pie morāles, cenšas nedarīt citiem to, ko pats negribētu saņemt. Protams gadās arī, ka viņš salūzt uz brīdi. Mūsdienās jau tas skaitās mīnuss! Jo - jo tu esi nežēligāks un nekaunīgāks, jo krutāk! Bet vai nevar būt foršs čoms, bet bez "zamaškām"? Protams līdz tam, kamēr viņu neaizskar. Nevar jau ļaut sev spļaut virsū. Katrā gadījumā šis čoms tagad ir apmierināts ar sevi. Viņš mācās par sisadmini, brīvajā laikā padzejo, uzskricelē kādu raxtu, viņam ir draugi, daudz labu paziņu u.t.t. Protams arī viņam gadās melnie periodi, tie atspīd reizēm viņa darbos. Bet tici, katrs kādreiz atrod savu vietu, savu ES! Ko tu par to teiksi? 2002 |
| (18.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |