 (www.feini.lv) |
| Valters Bergs : Pasaulīgā rinda pēc gaismas |
| Stāvu es rindā Un neredzu tos sev aiz muguras. Sauc to par iedomību, Bet par dubļiem vairs sliktāka nav. Aiz dubļiem jau stāv tas nekas - tas tukšums un neizpratne. Dubļi vēl parāda netīrību, Bet ko tas nekas? Nekas ir nekāds, ko netrauc nekas, Tas meklē tikai sabiedrotos, Jo vieglāk taču ir nedomāt, nekā būt netīram. Tas nekas man aiz muguras Baidās no manis, jo sasmērēsies. Es smaidu un domāju - skaties, Jo lepns, es atzīstu - netīrs! (Šis bija mans periods, kad es sāku censties īpaši atzīt savas problēmas, netikumus un cīnīties. Līdz tam es sev meloju. Es atzinu - es dubļi, bet citi, nedomādami ne par ko, būdami tukši, paliek tādi kā ir, jo tā jau viņiem ir vieglāk. Viņi ir nekādi. Visvairāk mani tracina necilvēcība. Esmu centies savā laikā būt tāds, bet, paldies Dievam, nesanāca. Visi šie cilvēki ir fons. Es cenšos izvairīties no tādiem. Viņi nav slikti. Viņi ir savādāki. Mēs visi stāvam pēc gaismas, bet daži stāv pēc svešas gaismas...) 2002 |
| (18.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |