Ielās, kur asfalta nav,
2meitenes stāv.
Mašīnu starmešu gaismās
Vadītājiem neķītras domas raisās.
Ļaudis par pāris kapeikām
Griežas pie meitenēm netiklām.
Viņi dodas pēc saldkāras baudas,
Bet sievietēm atkal nāk raudas.
Iela – tā viņu māja un darbavieta.
Sekss – raupja, bet ienesīga lieta.
Bērnības sapņi izgāzās,
Nākotnes cerību putni nositās.
Tēvs dzērājs, kas sita viņu māti,
Bērni nemīlēti, bet vienmēr rāti.
Starp konservu kārbām un pudeļu lauskām
Viņas atrastas Nīči lasām.
Lai viņas spētu garu pabarot
Un savu trauslo domu pilnveidot,
Viņas aizgāja prom no mājām,
Lai spētu nostāties uz savām kājām.
Viņām darījums ar pašu velnu –
Ar dzīvi tik netīru un melnu;
Viņas labāk pārdod sevi,
Nekā savu apgarotu dvēseli. |