 (www.feini.lv) |
| breakeG : 2 Ceļi |
| … Es zinu divus zemes ceļus: Viens tumsā tīts, Kur melnais mēness atspulgs Sveic savus drūmos veļus; Ar skūtām galvām, dobjām acīm Tie klusi brien uz nekurieni.. To bālo miesu trauc vergu spazmas, Bet mātēm klēpī guļ slimas atvases. Šis ceļš tik tukšs un biedējošs Gar nezālēm guļ kaulu kaudzes… Tie atmirdz melnā mēness gaismā Un tikpat melna dvēsele- Vientuļa mutuļo gaisā. Kas tas?! Vai tiešām galā atspīd gaisma? Tur beidzas viena ceļa Nebeidzamais gals, Lai krustām ietu pāri citam.. Tas otrs ir tik tīrs un balts! Gar skaistām puķēm lido taureņi Un melnā mēness vietā- Gaišzili mākoņi! Te dzīviem miroņiem pretī skrien Smejošas puķu jaunavas Tik jautras, brīvas, nebēdnas.. Kur zudis šis sāpju dzelzs vītenis? Še satiekas divi pretstati. Tiem abiem jānoiet ceļus līdz galam, Lai beigu mērķī rastu ATBILDI… |
| (16.10.2005) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |