 (www.feini.lv) |
| Valters Bergs : Sabiedrotais |
| Par otrās puses atrašanu. Katram cilvēkam ir sevis noteikti dzīves kritēriji. Ja pat ir cilvēki, kuriem ir vienādi dzīves kritēriji, tad tas vēl nebūt nenozīmē, ka tie būs vienādi izkārtoti pēc prioritātēm. Vienam cilvēkam pirmajā vietā ir darbs, bet otram hobijs. Bet abiem inereses vienādas. Parastākajā gadījumā cilvēks cenšas meklēt savu otro pusi pēc šī primārā kritērija. Vienam būs ļoti svarīgi strādāt ar savu mīļoto vienā darba vietā, citam kādas kopīgas intereses, bet citam būs nepieciešams tikai pietiekoši labs partnera izskats, vai visnožēlojamākais – tikai seks. Lai gan izskats patiesībā attiecības izposta, ja ne uz kā cita tās nebāzējas.Tik pat labi divus cilvēkus var saistīt saistīt dvēseļu tuvība, jutekliskums, prakticisms, ļaunums, principā kādas īpašības, kas viņiem ir nozīmīgas, būtiskas. Protams, ka ar vienu vien saistošo prioritāti nepietiek. Vismaz uz ilgu laiku. Turklāt vēl nāk virkne ne tik pamanāmu vēlamo nianšu. Un atkal – ir arī cilvēki, kuri samierinās ar pirmajām gadījuma attiecībām (runa iet tikai par samierināšanos) sevi uzskatot par nevērtīgu, uzskata, ka nav spējīgi sasniegt ko labāku:”Man jau tā ir paveicies, kur nu es tēmēšu uz ko tik…”,”es jau pats neesmu tik labs, lai varētu cerēt uz ko labāku” u.t.t. Loģiski izriet, ka tie cilvēki, kuri ar kaut ko samierinās, 90% gadījumu ir apveltīti ar mazvērtības kompleksu. Nav jau teikts, kas tie cilvēki, kuri ar kaut ko samierinās, neiemācās dzīvot harmonijā ar to pašu mazumiņu, kas viņiem ir (garīgā plānā), ka tie ir nelaimīgi. Bet vairumā gadījumu statistika rāda savu… Šķiršanās, depresijas, pārmetumi. Reti tomēr cilvēki ir laimīgi kopā, ja tie ir gadījuma pēc kopā. Bet vai tad mēs cerēsim iegūt laimīgas un harmoniskas attiecības ar gadījuma cilvēku, kurš mums tikai iepatikās uz pirmo brīdi? Tikai žēl, ka šitā aizliedzot sev rozā brilles, var aizmirst, kā ir patiesi mīlēt. Uzmanīgi vajag spelēties ar uguni… Ne visu var paredzēt. 2002 |
| (18.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |