Es sagriezu savas dzimšanas dienas puķes
Es sagriezu, jo tās jau mirušas dāvinātas tika
Es sagriezu kā sagriež papīru, kad izlietots tas ir
Es sagriezu...un sagriezās viss kājām gaisā
Gaisā rudens šis nemīlīgais un vēsais
Gaisā cilvēks kādreiz tik mīlētais
Gaisā no sirds kas reiz bija dots
Gaisā viss tagad sagriezts un izķēmots
Es pacēlos gaisā pāri puķēm mirušām
Es pacēlos gaisā virs rudens lapām kritušām
Es pacēlos gaisā, debesis tik skaistas
Es pacēlos gaisā, tur augšā mīlestība laistās
Es sagriezu savas dzimšanas dienas puķes
Es sagriezu, jo tās jau mirušas dāvinātas tika |