 (www.feini.lv) |
| venija : Rudens |
| Sētniece cītīgi kasa lapas kaudzē. Ar grābekļa metāla nagiem rūpīgi velk rievas asfalta melnajā ādā. Vairāk kurpju kā lapu uz 1m2 . bet nē viņa cītīgi kasa- var jau būt, ka tas viņas pienākums, un rudenī ir nepieklājīgi izmantot slotas. Tāpat , kā rudenī ir nepieklājīgi melot un dzert tēju no glāzēm, staigāt ar cimdiem un nenosalušu degunu. Tā vien šķiet, ka ir tāds kā sava veida stereotips- rudenī tu esi viens, ar milzīgu šalli, sarkanu snīpi, aukstām rokām un tējas krūzi vai termosu rokās. Tēja der kā sildītājs gan iekšķīgais, gan ārējai lietošanai. Tu paņem vienu kļavas lapu rokā un raksti dzeju uz Vērmanes dārza soliņu. Nezinu varbūt ,ka tas tik tāds mans stereotips, tāpat kā sētniecei, ka viņai jāgrābj, tas kā vēl nemaz nav. Ārā jau ar tagad 20grādi, bet man gribas paņemt lielo šalli, tēju, lapiņu un zīmuli un prom uz Siguldu, rakstīt saldu dzeju. Nu tik pat saldu kā tā tēja termosā. Lai arī ar cukuru nav tā, ka jo tu ilgāk to turi jo saldāks kļūst, Ar manējo laikam tomēr tā ir. Jo, kamēr braucu vilcienā , tēja kļuva neciešami salda. Es pat vairs iedzert nevarēju. Nācās ieiet vietējā veikalā un nopirkt kolu. Zinu, ka nav tēja, bet vismaz garšīga un kaitīga. Tāpat kā rudens. Atlika vien iet uz to vietu un rakstīt par pārsaldināto tēju vecmammas termosā un kolu plastmasa pudelē. Bet it kā jau tā nebūtu traki- izrādījās, ka esmu tapta izsekota un brīdī, kad rokās paņēmu zīmuli , lai sāktu rakstīt , man no muguras pastiepās divi krāsaini cimdiņi. – lūdzu! Var būt, ka nav jāskrien sagaidīt rudeni. Varbūt, ka jāpagaida līdz šalli patiešām vajadzēs un cimdus nesniegs vien lišķīgi kolas tīkotāji. |
| (23.10.2005) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |