 (www.feini.lv) |
| Valters Bergs : Filosofijas nākotne |
| Šo iesaku lasīt tikai tiem, kam ir ir interese par filosofiju kā tādu , savādāk lieka laika zaudēšana. Pārlasot visādu filosofu darbus, nonāku pie slēdziena, ka principā jau ir domāts par visu un viss ir izlikts uz papīra un iemūžināts. Respektīvi ja kāds ko raksta, vinjš atsaucas uz kādiem senākiem domātājiem, uz vinju secinājumiem un - vai nu uz tiem balstās, vai tos apstrīd. Kā jau esmu izpratis, objektīvas taisnības un filosofijas nav, subjekta filosofijas virziens ir atkarīgs no cilvēka izvēlētā dzīves celja un esošā pasaules uztveres tipa. Kā jau ir izsecināts šie tipi ir aptuveni seši un es neiešu tajos iedziļināties šobrīd. Tik minēšu, ka ir teorētiskais, praktiskais, reliģiskais, ētiskais, estētiskais un varas, kā ir secinājuši filosofi. Un attiecīgās jomās katram tipam var derēt savs skatījums un vērtējums. No morāles viedokļa viens secinājums, no aprēķina viedokļa cits. Bet tik piezīmēšu, ka, ja mēs gribam dzīvot visi kopā harmoniskā pasaulē, kur valda miers, tad vajadzētu nosliekties uz ētisko tipu, bet tā gan jau būtu utopija. Es gan vairāk savā filosofijā cenšos apelēt pie morāles, bet saprāta robežās uzskatu, ka var arī nodoties zināmam reālismam, jo, galīgi nesavtīgi dzīvojot, cilvēki tevi mūsdienu laikmetā samin. Respektīvi, ja cilvēks vēlas uzrakstīt kādu jaunu ideju filosofijā, tai būtu jābūt saistītai ar konkrētā laika īpašībām, kuras agrāk nav īpaši dominējušas vai vispār nav bijušas. Piemēram, šobrīd tas varētu būt par datorizācijas laikmetu, masu mēdijiem, kā tas viss ietekmē cilvēku, tā skatu uz pasauli, attiecības. Tas ir tikai kāds piemērs. Bet, protams, rakstīšana kā tāda nāk par labu pašam rakstītājam, jo tas, rakstot, nonāk pie sev jauniem slēdzieniem, noved savas domas līdz gala mērķim - secinājumam un ievieš sev skaidrību un spēcīgāku pārliecību. Rakstīšana ir pašizziņa bieži vien. Tādēļ, protams, var filosofēt par tādām lietām, kas ir bijušas visos laikos, bet diez vai kas jauns tiks izdomāts. Tādēļ arī es neticu, ka vēl kāds jauns dižs filosofs varētu uzrasties mūsu laikos. Politikā - jā, bet tā nav filosofija, bet gan ideoloģija. Bet dīvaini gan lasīt senos filosofus, kas dzīvojushi pirms daudziem gadu tūkstošiem un secināt, ka tie jau ir padomājuši par tādām problēmām, kas mūs skar šobrīd. Viss jau ir pārskalots. Cilvēku būtība paliek visos laikos, mainās tikai dekorācijas. Interesanti. Bet vienalga - galu galā filosofija ir pašizziņa un atklāsmju logs, tādēļ - kādēļ gan ne? 11.08.2002 |
| (18.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |