 (www.feini.lv) |
| Valters Bergs : Nāves loģika |
| Uz šīm domām mani ierosināja Visvaldis Lācis, paldies viņam par to. Nāvei ir jābūt. Bez tās būtu šausmas. Cilvēka dzīvē viss ir skaldīts galamērķos, kaut kamā gaidāmā. Cilvēks vienmēr kaut ko gaida, redz visam kādu loģisku nobeigumu. Ja nebūtu dzīves fāžu, ja nekas nemainītos, cilvēkam dzīve nebūtu interesanta, nebūtu termiņu, pārmaiņu.Grūti iedomāties, piemēram, dzīvi, kad nav nakts – cilvēks nekad neguļ. Nav pārslēgšanās jaunā fāzē. Nāve ir kārtējai loģiskais noslēgums ciklam, bez tās, iespējam, cilvēks nespētu eksistēt. Mēs redzam galu jebkuram procesam, situācijai. Mēs baidamies no nāves, kas ir loģiska, bet iedomājies, kā būtu jābaidās no bezgalīgas dzīves. Pēkšņi, vienā mirklī mēs nezinam, kur iet,ko darīt. Tu, piemēram daudzus daudzus gadus tiecies pēc kaut kā un sasniedz visu. Tu esi sevi attīstījis līdz zināmai pilnībai dzīvei. Tu tagad apstājies un domā – ko tālāk? Tālāk tev atliktu tikai eksistēt ar to, kāds tu esi, jo nav vairs ko sasniegt. Atceros vienu interesantu filmu, kurā sieviete bija sasniegusi materiālo labklājību, viņai viss bija. Tikai viena nebija – ideāla vīrieša, ar ko dalīties mīlestībā. Tas nu bija viņas mērķis. Viņa viņu satika un abi viens otrā iemīlējās. Skaisti? Bet ejot no rīta uz darbu viņa, ejot pa ielu, sāka raudāt. Kamdēļ? Viņa saprata, ka viss dzīvē ir sasniegts un nav vairs pēc kā sniegties. Bet cilvēka pamatā ir radīt mērķus un pieveikt tos, tiekties pēc piepildījuma. Ja vairs nav nekā acīmredzami piepildāma, iestājas krīze. Bieži cilvēki, sasniedzot dzīvē lielākā mazākā mērā savu piepildījumu, pievēršas lasīšanai. Tie sāk sevi piepildīt garīgi. Taustāmo tie ir sasnieguši, tad tie var garīgi pilnveidoties. Bet ja būtu nemirstība, tad arī tā literatūra kādreiz beigtos ko lasīt. Apniktos visas iespējamās izklaides. Ko tad darītu tālāk? Klusā elle. Līdzīgi ir ar cilvēkiem, kuri piedzimst bagāti. Viņi izbauda visas iespējamās baudas un notikumus, vēlāk viņi nonāk pie dilemmas, kas viss jau ir darīts un mēģināts. Bieži viņi nododas narkotikām, alkoholam, homoseksuālismam vai, vēl trakāk, noziedzīgām izdarībām, sāk atbalstīt visu ko aizliegto. Bet ja cilvēks visu iegūst pamazām, tas tomēr visu vērtē daudz savādāk, lai gan vienalga ir liela iespēja “saiet sviestā”. Rezumē – nāve, lai arī bieži mūs sāpina, bet bez viņas mēs nevarētu. Nāve tāpat kā dzīvība ir visa pamatā, neatņemama sastāvdaļa. Ir jācenšas to piņemt kā pašu dzīvi. 08.09.2002 |
| (18.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |