 (www.feini.lv) |
| Lauris Krolis : Rudens Latgalē |
| Paraugies, bāliņ, uz zeltaino apvārsni, rudens kad Latgalē nāk, Redzēsi debesīs zilganus rumakus, kas sacelt viesuļus māk. Ieklausies rieteņa drošajā himnā, kad tā pāri tīrumiem skan, Viņš steidz kaut ko pasacīt šīszemes dēliem – vienīgi tev un man. Nebaidies kalnienēs spert savus soļus, lai balss tava mākoņus sveic, “Parādies, tuvāk, mans drosmīgais draugs,” zem kājām tev ezeri teiks. Uzdrīksties uzlūkot ozolu vareno, kas iesarkans upmalu skauj, “Kāp manos plecos Dzimteni skatīt,” viņš retajam jauneklim ļauj. Lūdz pajumti eglei, lietus kad pēdīgs pār mūsu dzimteni iet, Itin drīz varēsi sniegotā pilī, tās ledainā zālē diet Bet tikmēr uzlūko zeltaino apvārsni, jo rudens Latgalē nāk, Steidz valsī virpuļot princeses sārtas, kā tikai viņas to māk. |
| (29.10.2005) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |