 (www.feini.lv) |
| Sauleszaķēns : Veltījums manai Saulei |
| Pat ne karstākā saule, Spožākās zvaigznes, Pat ne skaistākās Vietas un lietas Nespēj aizstāt Manu sauli. Bez viņas manā dzīvē Nebūtu nekas, Nebūtu prieka, bēdas un Skaistas atmiņas. Nebūtu liedēšanās lietū Un jauko sarunu nakts vidū. Nebūtu saules pielietās dienas, Kad visa pasaule griežas kājām gaisā. Nebūtu prieka pilnās acis, Ieraugot zvaigznes nakts tumsā. Nebūtu silto vārdu, Kas mani sasilda aukstajā ziemā, Nebūtu pleca, uz kura izraudāt sāpi, Kas jau kuro dienu smeldz manī iekšā! Varbūt arī būtu.. Bet tā nebūtu viņa – Mana saule. Tas nebūtu cilvēks, Uz kura paļauties, Kam var uzticēties Un ar kuru no sirds var Izpriecāties! Tas nebūtu cilvēks, Kurš mani nepieviltu, Kurš liktu man smaidīt Un iemācītu man lidot! Un vispār, tikai pateicoties viņai – Saule spīd, lietus līst Un zvaigznes krīt! Jo bez viņas – manas saules Tā visa nebūtu, Tas liktos neredzams Un tiktu nepamanīts. (23.05.2003.) |
| (29.10.2005) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |