 (www.feini.lv) |
| Dzeja : Kliedzot tumsā |
| Ticības pavardi, ogles un malka Smidzinot ūdeni izdziest un tumšs. Raudāt var smeldzes, bet tumšāks vēl taps - Neziņas tavas tik nerātni urdz. Sarkani leņķi dur apaļas domas, Skaidrās tik saknes plēš Arhimēds. Žēl kā pa taustiņiem platiem sist akli, Apziņa atsakās – slazds, muļķi brūk. Pūt, mels un spļauj, kā dzīves mācīts, Suņi rejot balsī nespēs skaļāk. Manu elpu nelauzt balsī rupjā, Nesapņo ar citu sapņiem, sapņo saviem. Katram ir tiesības, negantie, mīļie Dusmoties, plēsties, gan sisties, gan mirt, Tomēr, kā likumi pantmēros māca – Tiesības pazaudēt, pārkāpjot, var. Mirklī, kad ugunskurs apdzisis kvēlo, Blakus tam jābūt, un malka ir jārūp, Primāts, kas tailaikā zvaigznēm skrien pakaļ Apmaldās, nosalst un nomiris ir. |
| (27.10.2005) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |