man pazoles drebēt dreb
vēderā vētra
man pumpuri saķeras matos un plēš
līst lietus uz papīra
aizskalo burtus
un sētnieks ar ēveli laivu man tēš
man bungo pret krūtīm kulaku vāles
līdz brīdim
kad tornī sit vienpadsmit
pār asfalta pelēko
raupaino seju
liela
sāļa
mirdzoša
asara
rit |