 (www.feini.lv) |
| Valters Bergs : Mana jēga |
| Žēl, ka manus darbus nelasīs tie, kuriem tas būtu īpaši nepieciešams. Tie negatīvākie. Patiesībā es esmu priecīgs par to, ka tos lasa un kādreiz arī grāmatā lasīs cilvēki, kuri jau ir pareizā virzienā. Tas ir labi, ļoti labi, bet ir vēl milzīgā daļa to, kura tam pat nemēģinās pieskarties un tā daļa mani uztrauc, jo tā ir tā negatīvā pamatmasa, kurai būtu īpaši nepieciešama ētika un morāle, tās jēgas izskaidrošana. Kā to panākt, vēl nezinu. Bet, kādēļ es pirmāmkārtām rakstu visu ko es rakstu? Pavisam pirmkārt tādēļ, ka man tas viss ir galvā un negribas šīs domas atstāt nekur, gribu lai tās paliek un stiprina ne tikai vien mani, bet arī citus. Un tātad pamatdoma – rakstu es tādēļ, lai citi, kuri šaubās, kā kādreiz es, spētu sajust jēgu, balstu. Lai cilvēki redzētu apstiprinājumu savām gaišajām vēlmēm un pretestībai pret negatīvo. Lai būtu stimuls nesabrukt un nepadoties masu muļķībai un netīrībai. Es kādreiz šaubījos un maldījos, nezinādams kā būt. Bet tagad, iedziļinoties pasaulē, sāku izprast šos pamatprincipus. Un kļūdīties nevar, izveloties ētiku un morāli par dzīves pamatprincipiem. Arī es kļūdos, gan uzreiz to apzinoties, gan arī vēlāk, gan var būt nekad neapzinoties. Bet gribu to apzināties, lai varētu mainīties. Es nožēloju, ja esmu kādam nodarījis pāri, ja esmu kļūdījies. Neviens nav ideāls un nevainojams, bet tāds var būt viņa mērķis, pēc kā tiekties. Un rakstu es tādēļ, lai citi nešaubītos par to, par ko es esmu šaubījies, lai cilvēki redzētu, ka ir arī citi, kas, kā retums, ir gaiši. Tā nav slimība censties būt gaišam, kā varētu padomāt no mūsdienu pasaules viedokļa, tā ir dāvana, kas ir jāatīsta un jādala tālāk. Ceru, ka viss mans darbs ir radījis vai vismaz noturējis jūsos ticību gaišajam. Ceru un ticu. Ticība ir vajadzīga. Ticība tam, ka jūsu izvēle ir pareiza. 02.01.2002 |
| (18.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |