 (www.feini.lv) |
| Asphalt : Kodeki 501 |
| [To, ko mēs nespējam vai nevēlamies pateikt tiešā veidā — esmu centies iekodēt abstraktā tekstā, kurš var šķist diezgan dīvains, uztverot to tieši, bet nereti ir labi izprotams ieskatoties dziļāk.] Migla klāja visus. Viesi to ievēroja. Tas notika pēkšņi. Trīs gadus vēlāk lija lietus. Nevarēja saprast. Tas arī nebija vajadzīgs. Pastā pienāca ziņojums, kas nevienu neinteresēja. Neviens nezināja kur ir pasts. Pat pastnieks. Visi gāzās iekšā. Iekšā tika tikai viens. Meitenes vēlējās nenoliedzamo. To viņas arī sagaidīja. Sals koda ausī. Auss to nojauta. Sals arī gribēja viņu. Tristāna iegāja guļamistabā. Tā bija tīra. Tikai gaiss vēstīja par to, ka kāds ir vēlējies šeit būt. Viņš bija apsteidzis tagadni. Tagadne to pieļāva. Jo vislielākais spēks šobrīd piederēja nākotnei … Patrioti stāvēja kā siena. Siena arī. Patrioti pagura. Toties viņi zināja, kāpēc viņi tur stāv. Varaskārs cilvēks izkāpa no mašīnas. Pilsēta ne ar ko neatšķīrās no citiem laikiem. Bet pilsēta viņu atstūma līdz pieciem vakarā. Piecos vakarā viņu izstūma. Arvīds strādāja klētī. Ap pusdienlaiku vajadzēja tikt galā ar darbu. Pēc tam viņš vēlējās pievērsties garīgam darbam. Neviens nevarēja pateikt, Kad viņam vajadzēja tikt galā ar šo darbu … Viss skanēja brīnišķīgi. Tāpēc tas arī skanēja. Pilsonis nobaudīja materiālu. Materiāls izrādījās labs. Pilsonis to pat nezināja. Materiāls gan! Rīta agrumā pilsonim nācās lāpīt materiālu. Materiāls klusi smīnēja. Tormozs iestādīja pielaides. Pielaides tai pašā laikā iestādīja tormozu. Dobē. Bija jāiet gulēt. Tas tika spriests vadoties pēc noguruma. Nogurums lika sevi manīt. Kaut gan gribējās sevi mānīt. Nogurumu apmānīt neizdevās. Līdz rītam! Pienam tika pievienotas piedevas – Tas stāvēja ilgāk. Temperatūra noteica neko. Stāvēja laikā. Laiks apvainojās nedaudz. Viņš nebija zilais. Sūkņu stacijā nostrādāja aizsardzība. Dezinformators strādāja nevainojami. Informators arī. Patiesība bija pa visam cita. |
| (04.12.2005) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |