 (www.feini.lv) |
| ivi : Draugam |
| Atnāca viņš un, Un laikam jāliek daudzpunkte? Pienāktos, esmu pelnījis, Ka vairāk nesauc mani vārdā. Savā egoismā iebruku, Iebruku pats savos cietokšņos. Skaldīju citus, lai gan pelnīti, Tomēr bija jāklusē. Muļķis biju, muļķis esmu, Bet lai piedod man „svētie”, Es neklusēšu arī turpmāk, Gribu iecirst taisnību acīs. „Bija labi, līdz atnāca viņš”! No tevis es negaidīju, Tevi es neaiztiku, bet tieši tu Izteici vārdus, kas sāp visvairāk. Piedod, ja uzkāpu uz varžacīm! Piedod, ja nesapratu un aizskāru tevi! Piedod, ka vēlējos tev to labāko! Piedod, ka mēs vairs neesam uz tu! Piedod tu man, Jo to visu tev Es piedod nespēšu. Dzīvosim skaļā klusumā! |
| (05.12.2005) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |