Pamodini, kad sāpju laikmets būs beidzies,
Kad cilvēks, kas tik ļoti steidzies,
Atradis savu mieru laukā klusā,
Iegrimis mūžības dusā.
Pamodini, kad eņģeļi būs nolaidušies virs zemes,
Kad visa uguns zem zemes
Vien kvēlos mazās ogļu bumbās,
Kad gaisma sabiezēs pāris stundās,
Un zvaigžņu lava pār pasauli birs,
Un visas bēdas kā salmiņi irs…
Pamodini mani,
Pamodini… |