X


Feini!
(www.feini.lv)
Sheida : Aiziet neatskatoties
Šovakar zvaigznes silda ar savu neparasto spožumu. Un šovakar man ir silti, jo blakus esi tu un šonakt tu cērt man brūces dvēselē, bet tā neparasti maigi. Agrāk likās, ka maigi jau nu galīgi nevar iecirst. Kļūdījos – var...

–„ piedod man. Tu zini es negribu darīt tev pāri. Negribu, lai tev sāp, bet man jāiet, jo nevaru ilgāk kavēties, liktenis sauc tālāk...Sauc uz vienu, sauc uz nāvi... Bet tā nav tava vaina. Tu taču zini, ka man pašam sirds pušu plīst, darot tev sāpes...”
„ Tev pieder mana dvēsele – tu zini. Cērt, ja gribi. Šonakt nesāp, jo tu esi blakus. Vistumšāko nakti tu ar vienu vārdu spēj padarīt gaišu. Un viss liekas iespējams – cērt, šonakt brūces tāpat nesāpēs, jo tu taču esi blakus, sargājot mani no vētrām, lietiem un salnām. Kas zina, kas notiks rīt... Varbūt sadzīs... tu jau zini, ja aiziesi - ceļu tavu nokaisīšu baltiem ziediem, lai melna sāpe neceļ pret tevi roku. Vari iet, ja esi stingri izlēmis...”

Bet... Tava aiziešana ir cirvis, kas joprojām cērt šīs smeldzīgās brūces, un pat jods nelīdz – vienalga nedzīst, jo tu aizgāji tajā laikā un telpā, bet šodien vairs atpakaļ neatnāci, jo nāves saldā garša paspēja tevi sagūstīt, bet es – es paliku stāvot un gaidot tevi tajā nolādētajā vasarā...
(29.12.2005)
DRUKĀT
Atpakaļ uz darbu