 (www.feini.lv) |
| ivi : Caur vēja spārniem lidoja jūra |
| Caur vēja spārniem lidoja jūra - Te bija, te nebija tā Un klusums pārtapa svētumā, Kurā nebija tiesīgo runāt. Un nesaprata pat viens, Ko gribēja panākt vējš Un pret ko karoja jūra, Jo visi cieta klusu. Sajūta gluži kā zārkā, Iespiests starp koku un naglu Un skaņa nenāk pat no paša - Esmu spiests klusēt, jo piederu masai. |
| (11.01.2006) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |