 (www.feini.lv) |
| Asphalt : 17.Vēstule par Mīlestību |
| Cerība! Tā ir atnākusi līdz manīm Es to esmu sajutis, Ieraudzījis Un sadzirdējis Tā ir tepat blakus, Tā mani sauc: ’’Nāc ejam’’! Un es eju, Es ceļos un eju Eju Tev pretī Eju arvien tuvāk Es jūtu Tavu smaidu, Pat tad, Kad Tu guli. Es esmu Tavā tuvumā Tu mani neredzi, Bet jūti — Es to zinu! Es domās Tev pieskaros — No manis aizmūk visas skumjas — Tās bēg neatskatīdamās, Prom uz visiem laikiem, Tava mīlestība Nāk man pretī Arvien tuvāk man, Es jau jūtu Tās maigo elpu — Tā viegli pieskaras man, Noglāsta mani, Es to apņemu, Piespiežu pie krūtīm — Tā man piekļaujas — Mēs saplūstam Vienā Veselā, Es atveru acis Un … Ieraugu Tevi !!! Manos apskāvienos. Tu! Esi manā priekšā Mana Mīļā! Tu paskaties uz mani, Es redzu Tavas acis Es jūtu Tavas lūpas Tās pieskaras manējām, Tu esi kā tikko Piedzimusi vēsma, Kā Balts Sniegs Tikko uzsnidzis Uz manām rokām! … ! Mūsu lūpas saskarās, Bet pirms Tam Tu saki — Es Tevi Ļoti Mīlu!!! 18.01.93. (7. min.) |
| (12.01.2006) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |