X


Feini!
(www.feini.lv)
venija : Skrien
Skrien! Skrien pats pa savām pļavām, ķer sauli un mākoņus, ķer vieglās smilgas un mušiņas to galos, ķer kurkstošās vardes, ķer melnzemes putekļus, ķer vientuļus ziedus un sienāžu koloniju, ķer zemi, ķer rasu, ķer miglu, ķer.. ma... ķer mirkli!

Es tevi noķēru, brīdī, kad skrēji pakaļ kādai trakai lapsenei, kas bija iemīlējusies tauriņā. Tauriņš lidoja lēni un graciozi, cēli plivinādams savus gaišidzeltenzaļos spārnus, bet lapsene, kā aptrakusi lidoja šurpu turpu, ap tauriņu, zem tauriņa , virs tauriņa. Šķiet gan, ka tauriņu diez cik netraucēja tā spindzēšana, jo laikam jau tauriņiem nemaz nav ausu, bet tava skriešana pakaļ lapseni gan. tā tam šķita nepiedienīga un tāpēc tas aši(cik vien aši tauriņš var) pazuda starp margrietiņām, bērziem un sūnām. Un arī lapsene kļuva neapmierināta, jo tu biji atvīlis viņai viņas mīļoto, un tā pielidoja tev tik tuvu klāt, ka tu īsti nevarēji atgaiņāties un iekoda tieši uzacī. Uzacs palēnām piepampa, bet bildē jau to nevar redzēt. Bildē tu vēl skrien pēc lapsenes.
Reiz es tevi satiku uz ielas, un tu ēdi saldējumu, ap tevi lidinājās vesels lapseņu bariņš, tās kāri tīkoja pēc lielās baltās piles, kas mierīgi ritēja pār slapjo vafeļu glāzīti. Tu pamāji ar roku un tās atkāpās. Vismaz man tā likās. Pēkšņi nez no kurienes viens apdullis lapseņu sievišķis triecas plombīra saldējumā, un tur arī palika. Kamikadze, tu nosmej. Baltajā bumbiņā ir caurumiņš. Vienkāršs caurumiņš, lapseni idenficēt nav iespējams. Bet saldējumu ta’ vairs ēst nevar.
Tas jau tikai tā, tavas atmiņas atsvaidzināšanai. Toreiz man nebija fotoaparāta.
Patiesībā, jau es šo bildi arī nemaz nebildēju, tā nav mana. Es pat nezinu, kas to uzņēma, es jau daudz ko nezinu.. es nezinu vai pēc tam vēl lapsene kādreiz ieraudzīja kurlo tauriņu, vai tu vēl ēd plombīra saldējumu, es nezinu vai tu maz arī tagad ķer mirkli. Tāpēc jau es tev saku - skrien, skrien un ķer un nedomā ne par ko citu. Es arī skriešu, bet ne pa pļavu, pa ielām un ķeršu gaisā palikušas cilvēku domas, tramvaja stangas un polietilēna maisiņus, konfekšu papīrīšus un pazaudētas kurpes, un varbūt kādu mušu, ja kāda drosminiece atradīsies.
Es šķiet vakar tevi satiku, tu biji tāds laimīgs un teici, ka beidzot esot noķēris kāroto lapseni. Kad ES pavaicāju tev vai tu esi laimīgs, tu atrauci, ka, lai arī cik jocīgi tas nebūt, bet nē, neesot. Tā lapsene neesot bijis tas pēc kā tu tiecies, varbūt tev pat labāk patīkot bites vai spāres.
Skaidrs. Tajā fotogrāfijā esi redzams tu, tauriņš un iemīlējusies lapsene. Un otrpus objektīvam. Tur tomēr esmu es, vismaz domās. Bet nē, ne jau tikai lapsene ir iemīlējusies..
Tauriņš, tu vai es?
Meklēsi paralēles?

(25.01.2006)
DRUKĀT
Atpakaļ uz darbu