ir laiks, kad sirdī iezogas klusums
dzīve kā izkaltis, izdedzis mežs
neredzot jēgu, ļaujamies straumei
..bet tas nav par mums
vīlušies sapņos, tērējām sevi
sīknaudā mainot to, kas dārgs
skaļi smejot, uzdzīvi baudot
..bet tas nav par mums
soli pa solim pretī gājām
spožākās zvaigznēs cerība mirdz
trauslas pārsliņas plaukstās krājām
visu to ļoti vēlējās sirds
esam kā atšķirtas grāmatas lapas
tikai kopā mēs varam būt
izraujot vienu, zaudējam otru
un tas ir par mums.. varbūt |