 (www.feini.lv) |
| Lāsma Feldmane : Tu sasveicinies un paej garām. |
| Tu sasveicinies un paej garām, Sāc būvēt barikādes atmiņām savām. Tā pagātne, ko nepiemini ar sliktu, Turklāt viņš tagad pļāpā ar citu. Tomēr tā riebīgā sajūta iekšā sēž, Kas gandrīz uz pusēm sirdi plēš. Vai pareizi darīi, ietdama garām? Vai spētu jūs runāt par lietām labām? Nu varbūt jau spētu. Viņš raudzītos acīs, Bet tu bailēs domātu, ko viņš sacīs. Un tad sāc domāt- "Cik es biju ļauna!", Bet viss, ko vēlējies- sākt dzīvi no jauna. Tu gribētu teikt:"Paldies, ka žēloji, Ka manu princi tik cēli tēloji! Bet tu man esi tik ļoti svešs, Man priekšā savādāks dzīves ceļš!" Bet viņš jau pļāpāja ar kādu citu, Turklāt blakus tam nebija vietu. Tāpēc tu vienkārši pagāji garām Un prāto par citām lietām savām. Tik prātā skan doma: "Cik es biju ļauna!" Bet viss, ko vēlējies - sākt dzīvi no jauna! |
| (08.02.2006) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |