 (www.feini.lv) |
| Ontūns Mazpusāns : Poēta (tipa: ģēnija) vīzijas.;))) |
| ( iz O.M.© “Esplanādismiem” ) *** Tu esi tik strauja, kā gliemezis miegā, Kas sauļojas, ieracies padziļi sniegā, Tik gara bez gala, kā letiņu haika, Un balta, kā sētnieka Andreja maika. ... Es sapņoju reizēm, kā milzīgā zālē, Tiek poēmas lasītas (manējās, skaļi), Un sajūsmā publika plaukstiņām vālē, Bet ģēniji - bimbā (dēļ skaudības zaļi)... Aiz loga man, gluži kā ķīniešu mūris, Stāv pusaudzes rindā un dzejdari gaida, Ar puķēm ir pieslānīts virtuves stūris, Un izdevējs, līgumu parakstot, smaida... ... Tā sapņodams, nejauši uzskrienu vāzei, Kur aizpērnās vilkvāles iečabas sausi... Ehhh... ieraušu labāk pa viskija glāzei, (Līdz atčībos sieva un vilks man pa ausi) * * * |
| (02.02.2006) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |