 (www.feini.lv) |
| Nia Nia : Visas domas ir mēmas |
| Visas domas ir mēmas, Katra sekunde liekas nejēdzīgi lēna. Visgarākais ceļš ved pretī nekam... Bet mēs ejam- Ejam pēc sevis... Tikai grāvjos raudošas cerības, Ceļmalas koki plēš drēbes un sirdi, Tur ciet, mēmi aurojot – stāvi! Viss- domas, sirds, dvēsele vairs nedzird nekā. Kurlums no cerībām, Nākotnes tukšums. Un tālāk? Vai būs? Kaut kas? Ir jāvēlas. Es vēlos atmiņas, kas nemirst Un sapņus, kuri piepildās. Simts krītošas zvaigznes... Vēlēšanās tikai viena. Un sadeg Un mirst Mana vēlēšanās līdz ar zvaigzni. Klusums un domu ārprāta čuksti. Kāpēc es dzirdu? Vieglāk ir izgaist līdz ar pretīgām aizdomām Un šausmu pārņemtiem skatieniem... Tur, kur netiks klāt. Tukšais miers. Nomērdēt visu, kas liek justies nekā, Lai paliek baltais nekas, Nekas, kam ir jēga. Tas karājas gaisā- Starp mākoņiem un zemi Starp sirdi un prātu. Kritīs. Kritīs tur lejā, pie bezspēka, Mirušām cerībām Un atsūtītām putnu spalvām. Paliks tikai viena lieta. NElieta, Kas ļaus palikt un neizzust... Dzīvot. Ja paliks... Mīlestība. 22.09.2003 |
| (18.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |