Dažreiz pasaule liekas tik tukša,
Kā tikko apsnidzis lauks.
Un katra doma tik klusa,
Gaidot, kad cerība
No bezdibeņa malas ārā sauks.
Bet tur lejā tikai atbalsis krīt,
Kas stāsta-kaut kad rīt…
Tas jau atkal ir "nekas"
Un visas cerības liekas kā pasakas.
Pasaule visa kā dedzinošs klusums
Meklēto domu vietā-mulsums.
Tas vienkārši ir liktenis,
Kurš liek aizmirst kas ir sapnis
Atstāj tikai tukšuma sienas,
Jo dažas dvēseles vienmēr paliek vienas...
31.03.2004 |