Saprastais lēni klusējot dziest
Sirds izmisumā vēlas skaidrību viest.
Tukšs ceļš zem kājām vijas,
Domas un nedomas ar saprātu mijas.
Pārmetums sevī ass kā cirvis,
Viss patiesais liekas miris.
Nevar atrast to, kas pazaudēts,
Visu siltumu, kas izdzesēts
Ko teikt vai darīt-nav zināms...
Tikai dzīvs klusums manāms.
Zvaigžņu lokos patiesums mīt
Ko šaubas arvien cenšas projām dzīt.
13.04.2004 |