savu dvēseli pirkstu galos
drebošu sirdi nesu es tev
pēķšni pakritu-taisni peļķē
iekrita ...izvārtījās
mēģinu mazgāt atkal to tīru
nevaru melnu kā darva dot
Tu tikai pasmējies-kas tu par vīru
nemāki sargāt-kā citi prot?
ir kauns...dvēseli azotē slēpju,
apsēdies pelķē un skumīgs man prāts
jā, Tev liekas,ka tas ir pamaz,
bet man tas bija vienīgais.. |