kā tev liekas,ko es te daru
atlaidies sniegā,skatos uz viņu
domāju,varbūt samīļot varu
paņēmis plaukstā sniegpārsliņu
vieglu un gaisīgu,pavisam maigu..
brīnumā skatos,cik tā spoža
kristāliem dzidriem..apgarota
balta un tīra,sēž tā klusi
piekļāvās plaukstai,apdzisusi
atdevās laimei..izkususi
vairāk es neceļu,palika vēl
ticībā mirstot,kļuva tās žēl
klusi es smaidu,atziņa tā
nav lielas laimes..vienīgā
izkust tevī kā asarā..
08.12.2005 |