 (www.feini.lv) |
| Ieva Bīmane : Ziema |
| Sēžu es pie loga, Vēroju, kā pārslas krīt, Zeme it kā ir zem sloga Pārslā maziņš brīnums mīt. Runājot par ziemu, Gribas atcerēties man – Pārslas apciemo ik ciemu, Ausīs man tās mīļi skan. Kas patīk ziemā tev? Ko gribētu tu sev? Vai mazo sniegpārsliņu baltu, Kas ziemu padara tik saltu? Vai varbūt prieku, Kas visos bērnos mīt, Kad sniegs piepilda ik nieku, Kad sniegpārslas krīt. Kad zeme spīd un mirdz, Kā balta, sudrabota sega, Man gribas ticēt, ka katra sirds, Ir pilna prieka kā mājas dzega. Ja vēlies ziemu izbaudīt Centies savās acīs ieraudzīt, Kā sniegpārslas krīt, Un to, ka brīnums tajās mīt. |
| (13.02.2006) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |