| Kā rozes zieds tik saldi Skan ausīs Tavi glaimi.
 Tie sniedz tik dārgo saldmi,
 Ko sauc par mirkļa laimi,
 Bet tie paliek tikai glaimi,
 Kas aiziet pa vējam kā tukši salmi.
 Salmi priecē ar savu zeltainumu,
 Bet neatrast tajos saturu,
 Tik vien kā vidū tukšumu…
 
 Tāpēc nemeklēju vīru pēc cepures,
 Ja tam prāts kā nulle apaļa
 Bez jebkāda satura.
 Un jūtas tam tik seklas
 Kā jūra bez ūdens.
 Un nevajag pat spaiņa,
 Jo nav jau ko smelt…
 
 Debesīs lido viena kaija.
 Viena… jau kopš 1. maija.
 Tu izbrīnīts jautā:
 - Kur gan tur mana vaina?
 Tev atbilde skan tā:
 - Nav izaugusi jaunā maiņa.
 Un kāda tur jaunā maiņa
 No jūras bez ūdens
 Un tukša spaiņa?…
 
 |