Tukšās sirdīs spēlējas vārdi,
Kuriem vienīgais prieks ir citu dvēseles ārdīt
Sāpes neļauj patiesu mieru atrast,
Pašiem savas domātās domas saprast
Mēģinot tuvoties, runāt,
Tie liek tikai savu vietu zināt
Lūgt palīdzēt ir tik grūti,
Ja atbildi, kas sekos jau iepriekš jūti...
Kā lai saprot kāpēc atstāj vienu,
Pretī prasa visu, nedodot cieņu?
Attieksmēs redz - kā mūžīga nasta, kas uzkrauta tiem
Kāpēc tad brīnās, ka nav jūtu, kas sien?
12.05.2004 |