Klusumā starp mums aug ēnas
Viens skatiens...
Un domās rokas saskaras
Tālāk bezkrāsains vārds
Un atkal ledus sienas
Ironijas saulēs mirdz;
Bailes tēliem satikties ļaut...
Un kā atbalsis kalnos
Attālums aug
Nejaušs pieskāriens miegā
Un blakus ejam,
Minot vai ļaut...
....Simtreiz vēl šaubām ceļus aizmiglot
15.11.2004 |