es dzīvi nicinu un arī mīlēt vairos
jo viltu redzējis es vairāk, kā to spēju nest
būt atkarīgs no Tevis - tā es ļoti baidos
pie n-tās pieturas..kur gribi mani vest?
kaut zinu, šūpoles kā vienmēr - augšā, lejā
tik asaras, tās muļķes pāri vaigiem krīt
jau noticu,bet netieku Tev līdzi šajā skrejā
un arī to, ka labāk nebūs rīt..
ar smaidu atceries, cik labi mums ir bijis
un ļaujies priekam, dzīvē tā nav daudz
varbūt pēc gadiem, kad jau viss būs dzijis
es vēlētos - par draugu mīļu mani sauc.
02.02.2006 |