 (www.feini.lv) |
| Lāsma Feldmane : Ārā. |
| Tu izej ārā, ieelpo spirgto vakara gaisu. Tad atgriezies bēši dzelteno toņu gaismā. Tu biji ārā, juti ko tādu, kas reibina, Bet atgriezies vietā, kas itkā mierina. Mājās, kā saka- tur esot vislabāk, Gaišāk, mierīgāk, klusāk visskaistāk. Bet tu biji ārā- naksnīgo ielu varā. Tu gāji pa ielām, kaut nesauksi tās par savām. Tik esot vien tajās tu paliki cits- Vairs ne tik labs, bet arī ne slikts. Tu kļuvi brīvs, daudz brīvāks kā mājās. Tev bija vienalga vai kāds tevi vajās. Vai tas ir vēsā vakara gaiss, Kas reibina esot tik mānīgi svaigs? Vai fakts, ka apkārt nav sienu, Kas beigās var padarīt vienu. Jā, saka- " Vislabāk ir mājās!" Vien dzirdot to manī nemiers krājās. Vislabāk ir ārā, kur vari būt brīvs, Kur pats sevi valdi un spēj būt dzīvs! |
| (01.03.2006) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |