| ( Iz Ontūna M.© arChīva, ANNO ~ 03.2004. ) 
 * * *
 Sarkanas tulpītes, konjaciņš lētais,
 Pašķidra ballīte, rasoliņš svērtais,
 Nākošā rītiņā – dvielīt’s ap galvu,
 Pietēlots prieciņš par standarta balvu…
 
 SIEVIEŠU DIENA - prazdņik što nada!
 Ti mņe – tjuļpančik, ja – očeņ rada,
 Ti mņe – podarčik, ja - poceluičik,
 Vsjo – kak položeno, polnij ažurčik!
 
 Labi jau gan, ka no soclaikiem tāliem
 Svētkus mēs zināmos allažiņ svinam!
 Tas tokš nekas, ka tiem lakstiņiem bāliem,
 Vienreiz tik gadā mēs adresi zinām!...
 
 Toties – uz veselu gadu mēs brīvi,
 Čāpojam, rāpojam, brienam pa dzīvi,
 Neņemot galvā, ka - vīrietim īstam,
 Sievieti apsveikt nav pienākums nīstams.
 
 Nevajag konkrētu prazdņiku gaidīt,
 Dāmas ar vītušām tulpītēm baidīt!
 Ja jau mēs vīrieši – nakti un dienu,
 Ļausim to novērtēt dāmai ik vienai!
 * * *
 |