 (www.feini.lv) |
| Lāsma Feldmane : Muļķības slavinājums. |
| "Muļķības slavinājums" - šķiet tāds bija arī vienai grāmatai nosaukums. Bet tieši tā varu nosaukt šo dzejoli!....Kad redzēju tādu ainu, kur sliktajā neredz vainu!... "Un šeit mēs redzam manu sētu, Patiešām- daudziem ļoti svētu. Re- tur ir soliņš salauztais, Kas lauza man nav ne nojautas. Un šeit ir mūsu Jānis! Viņš šķiet jau tur bij' rāvis. Ā, un skatieties bildi šo, Pa slepeno fotogrāfēju to. Tas mūsu sētas slavenais bars. Reiz arī mani tas noteikti skars! Jā- tie patiešām ir mani varoņi! Re, to baltajā tērpā viņi sauc par vadoni. Tikai nesaprotu es vienu- Kad es pie viņiem lienu, Tie mani dzen spēlēties ar mantām. Bet man gribās ar lietām interesantām. Nu tā kā viņi! Re skatieties šajā foto, Viņi šķiet tur kaut ko pat lieto!" - Tā runā meitene naiva un maza, Kurai forša šķiet visa šī draza. Kura dzīvo tai mājā un ikdienā vēro, Kā lielākie kaimiņi varoņus tēlo. Kā risinās dzīve, kas viņai šķiet skaista, Bet vecākiem cilvēkiem sašutumu raisa. Tai sētā viņa neredz ne vainu, Un savu turpmāko dzīves ainu Viņa redz šādu- būt sētas barā! Bet tai pat laikā tādā dīvainā varā... Un meitene ķeras pie fotoaparāta, Lai fotogrāfētu šo visu kā apmāta, Pēc tam šīm bildēm komentus sniegtu, Ar tik neaprakstāmu prieku! Kamēr meitenes "varoņi" pat neievēro, Ka viņa pēc viņu dzīves tā tīko... |
| (14.03.2006) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |