Kas balts un mīļš
Pret tevi un pretī iet...
Kas patiess un nosvērts
Pret tevi neizpaliek...
No savādām jūtām
Es vēršos pie tevis,
Un šis nav tavs karš,
Ne šī tava kauja...
Un pa vidu tam
Ir mani vārdi,
Kā izturību un patiesumu
Ir vērts neizpalikt...
Ticu, ka kas patiess
Un kas nosvērts...
Nevēršas pret tavu uzskatu,
Kā lietas notiek...
No apziņas, ka esi,
Man atliek vien būt
Un pastāvēt līdzās,
Kā vien iespējams...
Un pa vidu tam
Ir manas domas,
Kas neaptverts
Un nepaliek mūžīgi...
Kas patiess un mīļš
Ir man pret tevi,
Un tas paliek manī,
Jo neizkļūst...
Un tavi vārdi
Pazūd tevī,
Tie atgriežas
Un kļūt par patiesību...
Kas man ir...
Pret tevi, tas paliek,
Tas izzūd
Un atgriezīsies,
Kaut kad tas atgūsies... |