 (www.feini.lv) |
| Lāsma Feldmane : Ēnas |
| Vien dažas ēnas baltajā sniegā Un krītošas sniegpārslas vējā liegā, Un soļi, kas klusumā liekas skaļi. Šķiet šonakt pa pilsētu staigā veļi. Nē, nav šī visu svēto nakts, Kad tīšām tiek radīts biedējošs skats. Šis parastas dienas vakars rāms. Un varbūt jau bailes ir tikai māns. Bet kaut kas šaj' naktī liek apstāties Un apkārt ap sevi skatīties. Ak, ne jau no tumsas es kādreiz bīstu, Vai ļaundariem, kas apkārt klīstu. Šis vakars ir parasts un tomēr- nē. Un domas sāk aizklīst pagātnē. Šaj'pašā naktī pirms vairākiem gadiem Cauri dzimtu kokam un tālākiem radiem Šķiet bija kas noticis ļauns un baiss, Kas manī šīs bailes tagad rais'. Un vēros es ēnās, kas pa sniegu līda. Manas acis pie to saimniekiem klīda. Un domas atgriezās pie teikām senām, Jo biju es viena ar pagātnes ēnām... |
| (03.04.2006) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |