 (www.feini.lv) |
| Lāsma Feldmane : Eksistence |
| Tu eksistē, tu esi, Šo dzīves slogu nes. Vairs nav tev smaids, Arī ne sāpju vaids. Ne prieks, ne skumjas, Vien domas dumjas. Kam būt uz zemes šīs, Ja tevi nesapratīs? Kam aizņemt pasaulē vietu, Ja vari saukties par lieku? Tik daudzi cilvēki gļēvi, Kas ikdienā dzīvo mēmi, Pa zemi šo tomēr staigā, Caur acu skatieniem klaigā, Ka dzīves ceļš viņiem grūts, Ka pārāk maz ir šeit gūts. Kāds cits uz priekšu traucas Un tur, kur nevajag, jaucas. Vien tādam būs vieglāk dzīvot, Jo pratīs viņš citus rīkot. Bet kādēļ gan mocīt sevi Un deldēt pasaules zemi? Tu eksistē, tu esi, Kaut varbūt vajā stresi. Tu paklausīgi dzīvo, Kaut pazust bieži tīko. Tev dzīvot nepietiek rosmes, Bet aiziet pietrūkst drosmes... |
| (06.04.2006) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |