Ozollapu šalkoņa vasaras vējā
Mans gars atkal ir devies ceļā
Lai smiltis mašīnu riteņi putina
Zāles stiebri pļavā mani sveicina
Un dienas vidū meža lapotne
Veldzi sniegs, mazā meža zemene
Uz mēles salda lēnām izkusīs
Otrā ezera krastā rīta saule rietēs
Bērzu asaras beigušas tecēt
Un pienenes jau pārstāj ziedēt
Bet ozolu zaļās vasaras lapas
Tās pilnas saules dzīvības
Cik maz vairs ozolu biržu
Tik daudz jau salauztu siržu
Bet katra paša varā laime
Spīd rītausmā debesīs viena zvaigzne...
25.10.2004 |