Tavas asaras sajaucās ar lietus lāsēm.
Tavas domas apsteidza izteiktos vārdus.
Es raudzījos uz Tavām ilgām, slāpēm
Un acīm, kas sajauca daudzus prātus.
Tu lietū un savās sāpēs mirki.
Bet es Tev lūdzos: "Kad pasmaidīsi?"
Tev asaras acīs būs tikai mirkli,
Jo lietus tās noskalos, tu aizmirsīsi... |