Kļavu lapas - dubļos zem cilvēku kājām
Rudens zelts pieder mirklim tik īsam
Viss pazūd lietus lāšu vienmuļības lavīnā
Un miglas tītā, salta vakara krēslā
Saule tik reti caru māloņiem paraugās
Manai pasaulei tās siltuma nepietiekas
Tik aukst šis vakars un tukšas ielas
Nav kopā ar mani dvēseles nevienas
Grimstot dubļos pēc ozollapas ķeru
Bet tā no zara norāvusies aizskrien ar vēju
Nezinu, vai sauli vairs redzēšu rīt,
Klusumā pirmās sniegpārslas krīt
Dzīve sastingst ziemas elpas skarta
Pasaule šķiet tik ļoti salta
01.11.2004 |