 (www.feini.lv) |
| Sheida : Līdz nāve mūs šķirs |
| Šis reibinošais ievu aromāts! Ak mans Dievs, TU esi tik skaists! Tas sākās toreiz pavasara dienā, kad pirmoreiz es tā pa īstam ieskatījos Tavās acīs. Acu skatiens, mirklis, krāsas un viss pārējais kā jau tas mēdz notikt. Tu - mans Skaistais princis bez balta zirga un karaļvalsts, bet ar laimi – daudz laimes! Tā ir īsta beznosacījuma mīlestība, kurā tu esi laimīgs ka vari dot. Nevis es gribu, lai tu dari šitā, domā tā kā es vēlos, dari, ko es gribu, bet gan mīlestība, kurā var dalīties kā lielā kopīgā piedzīvojumā. Sajūsmu okeāni, tie paši pirmie īstie skūpsti, matos ieķērušies saules stari, kopīgi saulrieti, dalītas sāpes un to kopīga dziedināšana, bikli pieskārieni, balti vasaras rīti, pakrūtē kņudoši tauriņi, dvēseles eiforija, spārni lidojumam un nebeidzamais prieka pilnais laiks, kurā ikkatra sekunde izšķīst, izlido kā smiltis starp pirkstiem. Viss dzīvē mainās un pazūd. TĀ notiek vienmēr vismaz ar mani. Šis reibinošais ievu aromāts! Ak mans Dievs, TU joprojām esi tik skaists! Lāsts - Grēks, elle un nāve. Mana dzīve līdz es satiku tevi. Dzīve, kurai nebija vērtības. Tu atnāci un pienāca pavasaris, saplauka ziedi, uzziedēja ievas. Visas brūces sadzija, rētas izzuda. Tas bija astotais Pasaules brīnums. Šāda mīlestība ir tik reta. Daudzi nodzīvo un viņa neatnāk, jo viss mainās. Es varu būt laimīga, jo tu esi mana otra dvēseles puse. Es varu būt laimīga, jo es ZINU, ka TU vispār ESI elpo un dzīvo!! Neviens nespēj ietekmēt TAVAS domas. Tu taču esi MANA otra puse! Šis saldi reibinošais ievu aromāts! Ak, mans Dievs, TU esi tik skaists!! Es gaidīju tevi pie mūsu ievu krūma. TU neatnāci! Kā tā? Tas taču esi TU, tu tā nerīkotos. Kas gan atgadījies? Vēl viena diena. Es aizeju varbūt šodien TEVI tur satikšu. Gaidu. Iztrūkstos no telefona zvana. Viņa vairs nav! Saproti! Tikai neraudi lūdzu SAŅEMIES. Pārējo es nedzirdēju vai nemaz negribēju dzirdēt. Ziedošais ievu krūms nobira manā acu priekšā. Pēkšņais sals un putenis sastindzināja manu dvēseli. Laiks apstājās. Kāda asara nokrita baltajā, nevainīgajā sniegā. Tad vēl viena asara un vēl viena. ES vēlējos kaut varētu nopirkt visus pasaules pulksteņus, lai atgrieztu laiku atpakaļ, lai tevi varētu brīdināt, lai pateiktu, cik gan ļoti ES MĪLU TEVI! Ir pagājuši jau divi gadi. Pamazām es mācos atgriezties dzīvē. Naktīs es skatos zvaigznēs un zinu, ka uz kādas no tām tu sēdi un vēro mani. Tādos brīžos sāpes mani sagrauj. Es ienīstu debesis. Viņas man tevi atņēma. Šis rūgtais ievu aromāts. Šodien pēc divu gadu garuma atkal reibina. Laikam pulksteņa rādītāji negribīgi ir atsākuši darboties. Vismaz kaut kāds pavasaris, nevis stindzinošā ziema. Nezinu vai tā ir mirāža vai ilūzija, bet pie mūsu ievu krūma stāvi tu un tavās lūpās ir smaids. Īstu mīlestību nekas nespēj šķirt – ne nāve, ne lāsti, ne attālums. Tā vienmēr pastāvēs mūžīgi. Es apskaužu gulbjus! Ak, mans Dievs, TU vienmēr būsi tik skaists!!! |
| (16.05.2006) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |